Ķīnas jaunā enerģijas uzglabāšanas sistēma ievadīs lielu attīstības iespēju periodu

Līdz 2022. gada beigām Ķīnā uzstādītā atjaunojamās enerģijas jauda sasniedza 1,213 miljardus kilovatu, kas ir vairāk nekā valstī uzstādītā ogļu enerģijas jauda un veido 47,3% no kopējās uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas valstī. Gada elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 2700 miljardus kilovatstundu, kas veido 31,6% no kopējā sociālā elektroenerģijas patēriņa, kas ir līdzvērtīgs ES elektroenerģijas patēriņam 2021. gadā. Visas elektroenerģijas sistēmas regulēšanas problēma kļūs arvien izteiktāka, tāpēc jaunā enerģijas uzglabāšana ievadīs lielu attīstības iespēju periodu!

Ģenerālsekretārs norādīja, ka jaunas un tīras enerģijas attīstības veicināšanai jāpiešķir lielāka nozīme. 2022. gadā, padziļinoties enerģētikas revolūcijai, Ķīnas atjaunojamās enerģijas attīstība panāca jaunu izrāvienu, un valsts ogļu enerģijas kopējā uzstādītā jauda vēsturiski ir pārsniegusi valsts uzstādīto jaudu, ieejot jaunā liela mēroga augstas kvalitātes lēciena attīstības posmā.

Pavasara svētku sākumā nacionālajam elektrotīklam ir pievienots daudz tīras elektroenerģijas. Dzjiņšas upē tiek nodotas ekspluatācijā visas 16 Baihetanas hidroelektrostacijas vienības, kas katru dienu saražo vairāk nekā 100 miljonus kilovatstundu elektroenerģijas. Činghai-Tibetas plato Delinghas nacionālajā lielajā vēja enerģijas fotoelektrisko staciju bāzē ir uzstādīti 700 000 kilovatu saules bateriju (PV), kas paredzētas tīklam pieslēgtai elektroenerģijas ražošanai. Blakus Tengera tuksnesim 60 tikko ražotas vēja turbīnas sāka griezties pret vēju, un katrs apgrieziens var saražot 480 grādu elektroenerģijas.

2022. gadā valstī uzstādītā atjaunojamo energoresursu, piemēram, hidroenerģijas, vēja enerģijas un fotoelektriskās enerģijas, jauda sasniegs jaunu rekordu, veidojot 76% no valstī uzstādītās jaunās elektroenerģijas ražošanas jaudas, un kļūs par galveno jauno uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu Ķīnā. Līdz 2022. gada beigām Ķīnā uzstādītā atjaunojamo energoresursu jauda sasniegs 1,213 miljardus kilovatu, kas ir vairāk nekā valstī uzstādītā ogļu enerģijas jauda, ​​veidojot 47,3% no kopējās uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas valstī. Gada elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 2700 miljardus kilovatstundu, kas veido 31,6% no kopējā sabiedrības elektroenerģijas patēriņa, kas ir līdzvērtīgi ES elektroenerģijas patēriņam 2021. gadā.

Nacionālās enerģētikas administrācijas Jaunās enerģijas un atjaunojamās enerģijas departamenta direktors Li Čuandžuns sacīja: “Pašlaik Ķīnas atjaunojamā enerģija ir parādījusi jaunas liela mēroga, augstas proporcijas, uz tirgu orientētas un augstas kvalitātes attīstības iezīmes. Tirgus vitalitāte ir pilnībā atbrīvota. Rūpnieciskā attīstība ir vadījusi pasauli un ir iegājusi jaunā augstas kvalitātes lēciena attīstības posmā.”
Mūsdienās no Gobi tuksneša līdz zilajai jūrai, no pasaules jumta līdz plašajiem līdzenumiem atjaunojamā enerģija demonstrē lielu vitalitāti. Ir nodotas ekspluatācijā īpaši lielas hidroelektrostacijas, piemēram, Sjandzjaba, Sjiluodu, Vudongde un Baihetana, un ir pabeigtas un nodotas ekspluatācijā vairākas lielas vēja enerģijas un fotoelektriskās bāzes ar jaudu 10 miljoni kilovatu, tostarp Dzjucuaņā, Gansu, Hami, Siņdzjanā un Džandzjakou, Hebei provincē.

Ķīnā uzstādītā hidroenerģijas, vēja enerģijas, fotoelektriskās enerģijas un biomasas enerģijas ražošanas jauda daudzus gadus pēc kārtas ir bijusi pasaulē pirmajā vietā. Ķīnā ražotie galvenie komponenti, piemēram, fotoelektriskie moduļi, vēja turbīnas un pārnesumkārbas, veido 70% no pasaules tirgus daļas. 2022. gadā Ķīnā ražotās iekārtas veidos vairāk nekā 40% no globālās atjaunojamās enerģijas emisiju samazināšanas. Ķīna ir kļuvusi par aktīvu dalībnieku un nozīmīgu ieguldītāju globālajā reakcijā uz klimata pārmaiņām.

Ji Juečuņs, Vispārējā hidroenerģijas plānošanas un projektēšanas institūta izpildviceprezidents: Ķīnas Komunistiskās partijas 20. Nacionālā kongresa ziņojumā tika ierosināts aktīvi un pastāvīgi veicināt oglekļa emisiju maksimumu un oglekļa emisiju neitralizāciju, kas izvirza augstākas prasības atjaunojamās enerģijas attīstībai. Mums ne tikai jāattīsta plašā mērogā, bet arī jāpatērē augstā līmenī. Mums arī jānodrošina uzticama un stabila elektroenerģijas piegāde un jāpaātrina jaunas energosistēmas plānošana un būvniecība.

Pašlaik Ķīna pilnībā veicina augstas kvalitātes un strauju atjaunojamās enerģijas attīstību, koncentrējoties uz tuksnešiem, Gobi un tuksneša apgabaliem, un paātrina jaunu enerģijas bāzu būvniecību septiņos kontinentos, tostarp Dzeltenās upes augštecē, Hesji koridorā, Dzeltenās upes "vairākos" līkumos un Siņdzjanā, kā arī divās galvenajās ūdens ainavu integrētajās bāzēs un jūras vēja enerģijas bāzu klasteros Tibetas dienvidaustrumos, Sičuaņā, Juņnaņā, Guidžou un Guansi.

Lai vēja enerģiju virzītu dziļjūrā, Ķīnas pirmā peldošā vēja enerģijas platforma “CNOOC Mission Hills”, kuras ūdens dziļums pārsniedz 100 metrus un attālums no krasta pārsniedz 100 kilometrus, tiek nodota ekspluatācijā, un tās pilnīga nodošana ekspluatācijā ir paredzēta šī gada jūnijā.

Lai plašā mērogā absorbētu jaunu enerģiju, Ulankabā, Iekšējā Mongolijā, septiņas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju verifikācijas platformas, tostarp cietvielu litija jonu akumulatori, nātrija jonu akumulatori un spararata enerģijas uzkrāšana, paātrina pētniecību un attīstību.

Triju Aizu grupas Zinātnes un tehnoloģiju pētniecības institūta prezidents Suns Čanpins sacīja: “Mēs veicināsim šo piemēroto un drošo jauno enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju jaunu enerģijas projektu plaša mēroga attīstībā, lai uzlabotu jaunu enerģijas tīkla pieslēgumu absorbcijas jaudu un elektrotīkla drošu ekspluatācijas līmeni.”

Nacionālā enerģētikas pārvalde prognozē, ka līdz 2025. gadam Ķīnas vēja un saules enerģijas ražošana divkāršosies salīdzinājumā ar 2020. gadu, un vairāk nekā 80% no visas sabiedrības jaunā elektroenerģijas patēriņa tiks saražoti no atjaunojamiem energoresursiem.